Pirms kāda laika nācu pie secinājuma, ka izņemot darbu man nav neviena cita hobija, ķēros klāt, lai labotu situāciju. Ar ko tādu interesantu varētu nodarboties, ko nedara daudzi un kas aizrautu pašu? Daudz  biju redzējis video par pajūgu suņiem un jau toreiz tas man likās ļoti aizraujoši. Tā arī sāku padziļināti interesēties par ziemeļu suņiem.

Ņemot vēra tās priekšrocības, kas ir pieejamas, iegādājos pirmo suni, tas bija mans plāns - A . Taču tad sapratu, ka viņam ir grūti dzīvot vienam (haskiji ir bara suņi) un nolēmu nopirkt vēl vienu. Pirmajā vasarā, tiklīdz varēja suņus izmantot vilkšanai, sāku  tos jūgt un skrējām baikdžorigu (bikejoring),  jeb suņi velk velo. Iepatikās ne tikai man, bet arī suņiem! Plāns - B bija izveidot  6 suņu pajūgu paša priekam. Taču laikam ejot un interesējoties par šo sporta veidu, uzzināju tik daudz jaunu un  interesantu lietu, papildus pērnajā ziemā, tā pa īstam izbaudijām ziemas priekus, kas aizrāva tā, ka tagad droši varu teikt - esmu saķēris „Husky vīrusu”.

Tad arī radās plāns - C, kāpēc nepiedāvat apmeklētāju vizināšanu un ļaut arī citiem izbaudīt pajūgu vadīšanu.
Šobrīd  mums  ir 12 Sibīrijas haskiji un tiek veidots arī sacensību pajūgs no Aļaskas haskijiem, kura  pirmie divi suņi jau importēti uz  Latviju. Kopā tātad 14 suņu. Ir iegadāts nepieciešamais inventārs suņu treniņiem kā arī pakalpojuma sniegšanai un sportam.
Līdzīgus pakalpojumus piedāvā Somija, Norveģija, Zviedrija, Vācija, Austrija, u.c. Kāpec gan būtū tik tālu jābrauc?